Personību starojumi uztur vērtības (Konkursa noslēgums Rīgas Kara muzejā)

19. martā Kara muzejā pulcējās Rīgas un citu Latvijas skolu jaunieši kopā ar saviem skolotājiem, lai piedalītos Skolu muzeju biedrības rīkotajā radošo darbu konkursa noslēguma pasākumā „Eseja par skolotāju”, kas veltīts muzejnieka, kolekcionāra, skolotāja Jāņa Grestes 140. dzimšanas dienai. Skolēni, veidojot darbus, savus labos vārdus par izcilajiem pedagogiem bija paņēmuši kā spēka maizi, jo to mīļums vienmēr dara laimīgus, tāpēc pateiktais izdevies, jo rokas tad kļuva radošas, kad tās rakstīšanai sagatavoja sirdis. Jaunieši bija sapratuši, ka skolotāji viņus sargā, veicinot izaugsmi, sniedzot atbalstu, iejūtību, mācot sadarbības prasmes, veidojot izpratni par dzīves vērtībām, kas izpaužas skaistā vārdā – mīlestība. Skolēni ir ikdienā sajutuši skolotāju garīgā spēka un izturības avotu, kas nāk no viņu sirdsgudrības, tāpēc pedagogi iespēj daudz paveikt. Viņi izkopj labiešus.

Paldies katram rakstītājam, kurš skolas dzīves patiesības centās ietērpt vārdos!

Izlasīti  463 skolēnu radošie stāsti gan latviešu, gan krievu, gan angļu un vācu valodā. To paveica Ligita Kandere – Rīgas Skolēnu pils vācu valodas speciāliste, Kristīne Ceriņa – Rīgas Centra Humanitārās ģimnāzijas angļu valodas skolotāja, Ļubova Ruško – Rīgas 40. vidusskolas krievu valodas skolotāja, Inese Birzkope – Rencēnu pamatskolas muzeja pedagoģe, literatūras un latviešu valodas skolotāja, Ineta Amoliņa – Skolu muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja, vēstures skolotāja. Tēma viena, izteiktās domas piesātinātas ar varavīkšņotu gaismu gan par tiem skolotājiem, kuri ikdienā blakus, gan par tiem, kuri ierakstīti skolas vai ģimenes vēstures lappusēs.

Vairāk darbu tieši no vidusskolēniem, bet centušies visi, jo katrs atradis vismaz vienu pedagogu, par kuru ļoti gribējies pastāstīt, tāpēc ar aizrautību un līdzpārdzīvojumu žūrijas locekļi iejutās uzrakstītajā.

Daudz neparastu vērtējumu; tas liecina par rakstītāju valodas bagātību. Vairāki stāstījuši par vienu skolotāju, bet pateiktais ietērpts atšķirīgi. Uzsvērta patiesība, ka arī vecāki un vecvecāki, draugi un pati dzīve ir skolotāji un padomdevēji. Tik ļoti žūrijai patika izteiktā dažādība aizraujošos vērtējumos par skolotājiem: aizdedzes svece, meistari, kuri maina pasauli tiem, kuros pašos deg spoža liesma, kuri strādā naktīs pasaules labā, svētie cilvēki, kur uguntiņu skolēnu dvēselēs, diriģenti – skolēni viņu orķestris. Skolotāju darbs – īsta māksla un nepārtraukta attīstība; caur skolotāju iemīlas mācību priekšmetā, viņi ir enciklopēdijas, dzīves ceļveži, mūsu karalienes un pērles. Skolotājs ir optimālākā profesija, arī nenovērtēta, bet ceļa rādītāja un iedvesmas avots, paraugs, atdodot dvēseles daļu daudziem. Un visbeidzot kāda izkristalizējusies atziņa, ka skolotāji ir arī cilvēki, kuri jāciena kaut vai tikai tāpēc, ka izvēlējušies šo sarežģīto darbu un dod motivāciju darīt labāk.

Pasākumu vadīja Rīgas skolu vēstures muzeju prezidenti: Artēmijs Krimovs un Vladislavs Somovs – Zolitūdes ģimnāzija un Eduards Osis – Rīgas Valsts 1. ģimnāzija. Dažādu skolu eseju rakstītāji prezentēja paveikto. Nozīmīga bija LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošās pētnieces Dagmāras Beitneres-Le Gallas  uzstāšanās „Personība. Valsts pilsoniskās vērtības”. Notikuma galvenā dvēsele, kura nenogurstoši darbojās, lai pasākums mirdzētu, bija Zinaīda Soboļeva – Rīgas Skolēnu pils Interešu izglītības metodiskā centra skolu muzeju vadītāju metodiķe.

Silts paldies arī skolotājiem, kuri palīdzēja rakstītājiem izpausties.

 

Inese Birzkope, Rencēnu pamatskolas muzeja vadītāja