Latvijas Skolu muzeju pateicības pēcpusdiena

             Goda mirklis vēsturei

 

Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama Līgo zālē pulcējās Skolu muzeju biedrības aktīvākie novadpētnieki un viņu atbalstītāji, kuri gatavojas svinīgam pasākumam rudenī, kad atzīmēsim Skolu muzeju izveides 110.gadadienu. Tikšanos atklāja RLB valdes priekšsēdētājs Guntis Gailītis, akcentējot biedrības nama nozīmi Latvijas kultūrvēsturē. Plašāk par biedrības vēsturi prezentācijā stāstīja biedrības priekšsēdētāja vietniece, muzejniece Gaida Jablovska.

Izsekot Skolu muzeju izveidei pirmo simts gadu laikā klausītājiem prezentācijā palīdzēja bijusī Skolu muzeju valdes priekšsēdētāja Zinaīda Soboļeva. 1912.gadā skolotāja-muzejnieka Jāņa Grestes vadībā darbību uzsāka Skolu muzeju biedrība.  Grestes enerģisko aktivitāšu rezultātā tika izveidots muzejs kā mācību un uzskates līdzekļu glabātuve, ko izmantoja skolotāji Ģederta Odiņa vadītās Tirdzniecības skolas telpās Rīgā Martas ielā -5. Skolu muzejam sākumā bija uzdevums kļūt par  mācību un uzskates līdzekļu uzkrājēju un iznomātāju Rīgā un iespēju robežās arī tuvākās apkārtnes skolām. Intensīvāks Skolu muzeju fondu komplektēšanas darbs sākās pēc 1920.gada aprīļa, kad par skolu muzeju pārzini iecēla Jāni Siliņu, kurš bija uzkrājis eksponātus, tiem pievienojis J. Grestes vāktos. Kad 19.gs. 30.gados lauku un pilsētu pašvaldības varēja nodrošināt skolu materiālo bāzi, lielā muzeja pakalpojumi vairs nebija vajadzīgi. Skolas pašas sāka veidot savus muzejus.

Kad pirmie censoņi vairs nebija šaisaulē, skolu muzejnieku kustība Latvijā tomēr neapsīka. Radās lokāli skolu un novadu muzeji. 80.gadu beigās labi muzeji bija izveidoti vairāk kā 30 Latvijas skolās. Daudzi no tiem turpina darboties arī šodien.

“Ar Latvijas neatkarības atgūšanu, likās, ka tas, kas radies padomju varas laikā, vairs nekam neder un ir iznīcināms. Bija skolotāji un direktori, kuri saprata, ka vēsture ir jāpieņem tāda, kāda tā ir.” Tāpēc šodien daudzās skolās skolotāju entuziastu vadībā darbojas skolu muzeji ar mērķi apzināt, atrast, izpētīt, saglabāt un popularizēt. Veiksme bija tad, ja sakrita skolas muzeja pētnieka un direktora  izpratne par skolas vēstures pētniecības nepieciešamību, par telpu iedalīšanu un materiālu atbalstu.

1998.gada 21.decembrī 97 skolu muzeju vadītāji nobalsoja par Latvijas skolu muzeju asociācijas izveidi, bet to reģistrēja 1999.gada 16.aprīlī. Par priekšsēdētāju ievēlēja Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas muzeja vadītāju Ainu Elitu Zumenti.

Tikšanās laikā atskatījāmies uz asociācijas vēsturi, kas pāraugusi biedrībā, par ko A. Zumente bija atsūtījusi nelielu pārstāstu. Vēstulē viņa akcentēja tā laika Valsts prezidenta Andra Bērziņa apsveikumu un reizē darba novērtējumu biedrības 100.dzimšanas dienā. “100 gadu ilgais pastāvēšanas laiks ir apliecinājums tam, ka, neskatoties uz vairākiem Skolu Muzeju biedrības apturēšanas mēģinājumiem, biedrības darbinieku mērķtiecība un pārliecība ir ļāvusi saglabāt un attīstīt izglītības iestāžu muzeju darbību. Zināšanas par skolas un novada kultūrvēsturisko mantojumu ir svarīgs nosacījums piederības sajūtas un patriotisma veidošanā. “ A. Zumente pateicās biedrības valdes locekļiem, kuri bija profesionāļi: vēstures pētnieks dr. hist. Alfrēds Staris, LU profesore Aīda Krūze, IZM pārstāve Inta Kubliņa, pieredzes bagāti skolu muzejnieki: Aina Ivanova (Saldus), Janīna Gekiša (Krāslava), Malvīne Loce (Cibla), kursu rīkotāja un pašaizliedzīgā organizatorisko darbu veicēja Zinaīda Soboļeva, kura kā Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra izglītības vēstures muzeju metodiskās apvienības vadītāja pārņēma biedrības vadību. Pašlaik jau astoto gadu Skolu Muzeju biedrība ir muzeja pedagoģes , Valmieras VĢ vēstures skolotājas un talantīgās organizatores Inetas Amoliņas rokās.

1. Amoliņa savā stāstījumā uzsvēra jaunu prasmju ieviešanu muzeju darbībā, kursu organizēšanā un atskatījās uz aktivitātēm dažādu konkursu rīkošanā, apliecinot, ka viņai iedvesmas avots ir tieši izcilais muzejnieks J. Greste. Viņa pasniedza atzinības un pateicības Latvijas skolu muzejniekiem un dalībniekiem konkursā “Skolas karoga stāsts”.

Par paveikto pētniecisko darbu un dokumentālās filmas “ Pret sienu tik ar pauri” uzņemšanu par J. Gresti dalījās vēsturnieks Jānis Polis, rosinot uzņemt trešo daļu par pedagoģijas ģēniju Rīgā.

1. Soboļeva un I. Amoliņa pasniedza pateicības skolu muzeju vadītājiem un biedrības atbalstītājiem par veikumu Skolu muzeju biedrībā, par atbildīgu pienākumu izpildi, valstiskas attieksmes veidošanu jauniešiem, par Skolu Muzeju idejas uzturēšanu skolā un sabiedrībā. Ikvienam muzeja pedagogam, iesaistoties daudzpusīgās aktivitātes ar sirds degsmi, radies gandarījums par paveikto un sasniegto, tā godinot pašus darītājus.

Inese Birzkope, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja speciāliste