Katram skolas muzejam savi horizonti

Kas saistās ar konkrētu vietu un cilvēkiem, tas nepazūd. Par to pārliecinājās Latvijas skolu muzeju vadītāji, kuri 6. jūnijā ieradās uz pedagogu profesionālās pieredzes pasākumu “Arhitektūra, izglītība, kultūra klusajā Rīgā.” Tikšanos noorganizēja Skolu muzeju valdes priekšsēdētāja Vēsma Sūna.

Rīgas 13.vidusskola sagaidīja ar gaišām, plašām telpām un ieinteresētiem pedagogiem izrādīt savu pozitīvo skolas gaisotni un aktivitātes.  Tajās arī izvietota skolas vēsture,  dažādas izstādes, pasākumu fotoattēli ar ikdienas aktivitātēm, jo nav viena konkrēta telpa muzejam. Savdabīga ir ideju pieņemšanas telpa ar skolēnu pašpārvaldes rosību. Muzeja vadītāja Nataļja Jurčenko kopā ar novadpētniecības pulciņa gidi, 12.klases skolnieci Naamu Rozenbergu, iesaistoties direktorei Ievai Margaritai Ozolai un viņas vietniecei mācību jomā Antrai Ņjušai, aicināja ieskatīties skolas vēsturē un tagadnē. Skaitliski vislielākais skolā ir novadpētniecības pulciņš, kas sadarbojas ar bērnu vecākiem. Skolas iekšpagalmā uzmanību saista kāda vieglā automašīna (braucama), kas apgleznota ar skolēnu fantazēto un izbraukumos reklamē izglītības iestādi ielu teātrim. Ideju par tādas sagatavošanu,  izmantošanu ar uzrakstu un zīmējumiem rosinājuši vecāki. Darbnīca, kur skolēni strādā ar koku un metālu, saglabāti senākie instrumenti, izgatavotie darbiņi,  – viss aprīkojums rāda muzejiskās vērtības.  Prezentācijā iekļauts tas, ar ko skola un muzejs lepojas gan pagātnē, gan mūsdienās.

Rīgas 49.vidusskolā ieinteresētos sagaidīja muzeja vadītāja Aina Babre. Jaunākā izstāde skolā veltīta Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vēsturei. Muzejs ar palīgiem savācis informāciju, fotogrāfijas, nozīmītes un citas iepriekšējo svētku relikvijas. Tā ir plaša ar daudziem stendiem un patīkamu noformējumu. Arī šajā skolā telpās un koridoros veidoti uzskatāmi materiāli par ikdienas aktivitātēm. Iepazīšanās ar skolas muzejā noglabāto A. Babres stāstījumā uzjundīja lielāku interesi par lietu un priekšmetu iegūšanu. Savs zemteksts katram no tiem. Ar lepnumu muzeja vadītāja nosauc ievērojamāko absolventu vārdus. Gan skolas, gan muzeja vizuālais kopskats liecina par direktoru, skolotāju, absolventu un vecāku sadarbību. Prezentācijā iepazinām skolas vēsturi un tradīciju  maiņu.

Pasākuma dalībnieki pateicas visiem, kuri mūs uzņēma savās skolās un muzejos, jo katrs no tiem atstāja nospiedumus, dalījās ar uzkrāto, kas pieder. Guvām pozitīvu pieredzi un pārliecinājāmies par šo skolu izaugsmi. Katrā izglītības iestādē skolas dzīve un  apkārtējās tradīcijas glabā paveiktā izjūtu, un iedvesma rodas no atpazīstamības. Aiz katra materiāla, aiz katras lietas vai priekšmeta, aiz katras aktivitātes ir cilvēka maza, atsevišķa pasaule un reizē tā  ir vēstures sastāvdaļa. Pēc tikšanās bijām vienisprātis, ka tieši skolu muzejnieki ir visaktīvākie ar ierakstiem lielajā vēstures grāmatā.

Muzeju vadītājus iepriecināja ekskursija pa Ugunsdzēsības muzeju ar gidi, kura perfekti orientējās ugunsdzēsēju profesijā un spēja aizraut klausītājus. Tāpat kā izglītības iestādēs sākts skaidrot un apkopot no senākā, tā arī pie ugunsdzēsējiem. Gandarījums visiem, kuri atrada iespēju tikties.

Inese Birzkope, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja speciāliste

V. Sūnas un pasākuma dalībnieku foto.