Vakars Rencēnu pamatskolas muzejā

Kad siltuma pielietā apkārtne sparīgi ieelpoja pavasari, Starptautiskā muzeju
nakts ienāca Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejā. Uz pasākumu ieradās
tie, kuriem rūp muzeju vērtības un vēlēšanās dalīties priekā. Šī gada devīze aicināja
“Izzināt un iegūt, pētīt un saprast”, tāpēc muzeja vadītāja Inese Birzkope raksturoja
paveikto šajā jomā.
Visi sapulcējušies skaitījās īpašie viesi, un katrs tika raksturots, ļaujot pašiem
vēl nepateikto papildināt. Rīdzinieks un vienlaikus arī rencēnietis vēstures doktors,
Kara un okupācijas muzeju speciālists, Nacionālās aizsardzības akadēmijas
mācībspēks Kārlis Dambītis ļāva izstaigāt Rencēnu teiku, īpaši Maispeļkalna teiku
daudzveidīgo vēsturi un atgādināja, ka savā laikā skolas pārzinis Artūrs Lapsiņš kopā
ar skolēniem savācis daudz folkloras materiālu Latvijas Folkloras krātuvei. Viņa
stāstīto par vietējām teikām papildināja Rencēnu 1.bibliotēkas bibliotekāre,
absolvente Andra Auniņa, kura aicināja iesaistīties Vietvārdu talkā, nosaucot mūsu
pagasta neparastākos vietu un objektu nosaukumus: Neibāde, Sivēnaste, Speļģi,
Kancis, Lejpurs u.c.
No Lapmežciema ar plašu atmiņu stāstījumu par sevi un skolu mūs pagodināja
vidusskolas laika absolvents, torakālais ķirurgs, medicīnas zinātņu doktors Jāzeps
Baško. Viņa grāmatas: “Starp debesīm un zemi” (par vectēvu; aviācijas
virspavēlnieku) un “Tāds bija ceļš” (sava dzīve) atklāj veikumu pētniecībā. Ne velti
no 25 gadu vecuma rakstījis dienasgrāmatas. Kopā ar ārstiem izveidojis grāmatu
“Torakālā ķirurģija” (visas dāvinātas muzejam). Ar dziļu cieņu viņš novērtēja sava
laika izcilos Rencēnu skolotājus, kuri devuši pareizo ceļamaizi Rīgas ”ielu
jaunietim”, un, kurš, mātes atsūtīts pie radiem Ēvelē pāraugsmei, trīs gadus ar
velosipēdu un dzīvi internātā, vēlāk ieguvis sarežģītas profesijas prasmes. Tik
aizraujoša bijusi dzīve, ka kāpts pasaules augstākajos kalnos, laivots pa straujākajām
upēm un atbrīvoti dižkoki kopā ar dzejnieku Imantu Ziedoni. Tās pašas rokas, kas
dakšojušas mēslus lopu kūtī, kas pļāvušas ar izkapti, ravējušas un zāģējušas malku,
spējušas veikt ap 8000 operāciju. Viņš atgādināja, ka Rencēni apveltīti ar unikālu
auru, ka te pavadītie gadi bijuši vieni no lielākās laimes izpausmēm.
Jānis Trubačs, inženieris un zinātnieks, jau desmit gadus kļuvis par rencēnieti.
Visu mūžu bijis pētnieks. Viņa veikumā nopietnas tēmas, kas izstādītas 1.bibliotēkā
un kultūras namā: Latvijas Dziesmusvētku vēsture, Naudas kolekcija ar Riharda
Rudzīša veidotajām zīmēm, foto aparātu kolekcija un pašlaik kultūras namā porcelāna
izstāde no dažādiem vēstures periodiem.
Absolvente Vineta Goba no Nīderlandes dalījās domās par savas dzīves
piepildījumu dabas aizsardzības jomā. Viņas pieredze saistās ar sanāksmēm un
konferencēm daudzās Eiropas valstīs gan piedaloties, gan uzstājoties, ar dažādu
projektu veidošanu un vērtēšanu. Kaut nemitīgā ceļošana dažādās valstīs un
uzstāšanās gatavošana aizņem daudz laika, Vineta ar savu neizsīkstošo enerģiju
Nīderlandē regulāri apmeklē latviešu kora dziedāšanas mēģinājumus un piedalījusies
aizvadītajos dziesmu svētkos Latvijā.
Emocionālai uzlādei absolvents, maestro Jānis Timermanis izvilināja slavenu
mūziķu skaņdarbus, aicināja izdziedāt iemīļotās un zināmās latviešu autoru dziesmas.
. Dzīvi un darāmo patiesi mīlot, daudz piepildītāks kļūst laiks. Tā varam secināt
pēc kopā pavadītā Muzeju vakara, par ko īpašu prieku un pateicību saņēmām no Rīgas
64.vidusskolas angļu valodas skolotājas Ilzes Paegles un pārējiem vakara
dalībniekiem, kuru tālruņu zvani atskan joprojām.
Inese Birzkope, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja speciāliste