Skolu muzejnieki dziesmu un deju varā

 

                                  Skolu muzejnieki dziesmu un deju varā

 

Skolēnu brīvdienu laikā Latvijas izglītības iestāžu muzeju vadītāji tikās Dziesmu svētku muzejā, kas atklāts tikai 1. jūnijā. Pirms tam Skolu muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Vēsma Sūna izsūtīja informāciju, uzaicinot ieinteresētos pedagogus uz Mežaparku. Tikšanās ar muzeja darbiniecēm bija izglītojošs, neparasts un aizkustinošs notikums. Ilze Rusova, kurai pievienojās Inese Zariņa, iepazīstināja ar izglītojošo programmu, kas sagatavota kā skolēniem, tā pieaugušajiem. Tik daudz ieceru vēl darbiniecēm! Šis muzejs nav domāts ar gidu, bet kā meditatīvs process ar sevi katram pašam. Te vērtību izpratne caur spēcīgu svētku sajūtu rada iekšējas emocijas, kas neļauj būt vienaldzīgiem.

Dabas gaisotnes burvība katru ienācēju sagaida ar dabiskām skaņām: putnu dziesmām, vēju šalkām, ūdens tecējuma urdzieniem, koku zaru un lapu švīkstoņu – visdažādākajām skaņu izpausmēm, kas turpinās meditatīvajā procesā, skatoties filmu. Tā ievada izpratnē par dziesmu un deju svētku pirmsākumiem, raksturo būtisko dabas un cilvēka harmonijā, lai saprastu, no kā sastāv Dziesmusvētki. Dziesma ir visa Latvija, kopums, kas noved pie skaista rezultāta. Ieklausoties un skatot dabas ainas, katrs muzeja apmeklētājs var atrast iekšējo sajūtu, kas tad ir minētie svētki.

Skan E. Melngaiļa dziesma “Jāņu vakars”, un foto stāsts turpinās ar dabas, cilvēku dzīves un darba momentiem, dziesmu un deju atklāsmi līdz dziesmu svētku šī gada kulminācijai. Katrs projicētais skats paceļ emocionāli, līdz noslēgumā klausītājiem un vērotājiem izlaužas asaras. Dziesmusvētku siena kā laika upe – pastāvīgā ekspozīcija, kas vizuāli atspoguļo sākumu līdz šodienai. Izsekojot tās plūdumam pa gadiem, kad svētki notikuši, varam secināt, ka tie ir valsts stūrakmens – izdzīvošana caur dziesmu un deju. Katrs skolu muzeju apmeklētājs izvēlējās kādu no pieturām Dziesmusvētku gadā un dalījās iespaidos, kas viņam ar to saistās gan personīgajā dzīvē, gan piedalīšanās svētkos vai arī pārsteidzis uzziņas vēsturiskais aspekts.

Muzeja otrajā stāvā jebkurš apmeklētājs bez maksas var iepazīties ar rokās paņemamiem ekspozīcijas materiāliem, var fotografēt, kopēt, izrakstīt, spēlēt sagatavotos uzdevumus. Te daudz grāmatu, arī metodiskā mūzikas literatūra. Un top jaunas spēles skolēniem, kas varētu nostiprināt viņu zināšanas mūzikas un dziesmu pasaulē. Muzejs turpinās sadarbību ar Dabas muzeju. Nodarbības tiks veidotas ar dažādām grūtības pakāpēm, sākot no pamatskolas līdz vidusskolas skolēniem. Viņiem radošajos uzdevumos vajadzēs izprojektēt savus svētkus. Tiks veidoti jauni materiāli, kas balstīti emocijās. Ieceru ir daudz, lai izdodas!

Atsevišķā paviljonā apskatāmi visu iepriekšējo Dziesmusvētku būvēto estrāžu maketi. Tajos varam izsekot, kā laika gaitā tās mainījušās (sākot no1873. gada. M. Brauna piemiņai un dziesmai “Saule, Pērkons, Daugava” iespaidīgs piemineklis. Zem vārda “muzejs” Mežaparkā asociējas kas cits nekā bieži pierasts. Sirdsvārdi ierakstīti informācijā: “ Dziesmu svētku telpa ir krustceles, kur stāsti dalās un apvienojas, tajos mūsu dzīvības spēks, pagātne un nākotne.”

”Un te būtu svētīgi  atnākt tad, kad būsi aizmirsis, kas ir mūsu dzimtene,” teica I. Rusova, domājot par nomaldījušos cilvēku. Savās izglītības iestādēs muzeju vadītāji aicinās savējos atbraukt uz Mežaparku enerģētiskās uzlādes un pašapziņas celšanas vietā. Arī Skolas somas projektā iekļauts Dziesmusvētku muzejs. Izmantosim!

Inese Birzkope, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja speciāliste