Skolas muzejnieki vasarā

       Skolas muzejnieki vasarā

 

Kad pagājusi vasara, atskatoties uz notikušo, tas nebija klusuma laiks Valmieras VĢ un Rencēnu pamatskolas muzeju vadītājām Inetai Amoliņai un Inesei Birzkopei. Abas muzejnieces uzņēma 25 Rīgas skolu muzeju pedagogus, lai dalītos ar labās prakses pieredzi. Viesiem iepazīšanās ar mūsu pusi sākās ar I. Amoliņas vadītajām ekskursijām Rubenes baznīcā, mākslinieka Jāņa Rozes brīvdabas gleznu galerijā “Caurumkrogā”, Kokmuižas pils teritorijā un Elgas Olmanes veidotajā Kocēnu pamatskolas muzejā, Jāņa Daliņa stadionā. Valmieras VĢ konferenču zālē rīdzinieki  veica muzejnieku darba pārskatu. Noslēgumā viesi apmeklēja Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeju, iepazīstot lauku skolas aktivitātes, kas raksturo izcilo rencēniešu atpazīstamību valsts mērogā, atspoguļo pētniecisko darbu veidošanu ar skolēniem, literārās jaunrades veikumu Latvijas skolu jaunatnei dažādos konkursos un apskatot muzeja ekspozīciju un izstāžu zāli.

Savukārt Rencēnu pamatskolas novadpētniecības pulciņa dalībniecēm: Adelei Kušķei (4.kl.), Ramonai Tkačenko un Hertai Zilbertei (5.kl.), Beatrisei Vosai (6.kl.) bija iespēja viesoties valsts prezidenta pilī, iepazīties ar skatu uz Rīgu no Svētā gara torņa un saņemt pateicības par piedalīšanos radošo darbu konkursā “Vēsture ap mums” un nofotografēties ar tā laika valsts prezidentu Egilu Levitu. Visaugstākie sasniegumi  šajā konkursā Latvijas skolu konkurencē ir Valmieras VĢ skolēniem konsultantes I. Amoliņas vadībā, palīdzot pētniecisko darbu veidošanā arī skolēnu vecākiem. Konferencē “Aizvestajiem” notika gadskārtēja skolēnu sacerējumu “Sibīrijas bērni 1941/1949 – trimdas bērni 1944” noslēguma apbalvošana arī prezidenta pilī. Mūsu skolas novadpētniecības pulciņa dalībniecei Adrianai Sinkevičiutei (8.kl.), izmantojot skolas muzeja materiālus par absolventu, dzejnieku Vili Cedriņu,  tika pasniegta Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnālistes Elitas Veidemanes speciālā balva. Adriana rakstīja par Cedriņa ceļu uz Sibīriju un viņa traģisko palikšanu Vorkutas sniegājos.

Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas nodaļas pētnieces Linda Oša un Marta Lāss, kuras interesējās par tēlnieka Emīla Meldera dzimtajām mājām “Speļģos”, ieguva uzziņas un skolas muzejā apkopotos materiālus. Interesi par šo muzeju izrādīja arī Melderu dzimtas pārstāve Alda Malteniece, saņemot muzejā apkopotos materiālus par Emīlu un Ģedertu Melderiem. Trešā saikne ar “Speļģiem” notika, izstaigājot  to apkārtni kopā ar absolventu Andri Kazāku, kurš, mācoties Rencēnu vidusskolā, te dzīvoja. Viņš kopā ar pavadoņiem uzmeklēja arī Ziemeļvidzemes pagaidām lielāko Ābeļu akmeni. A. Kazāks ieskatījās jaunajam mācību gadam sapostajās skolas telpās un nopietni iepazinās ar novadpētniecības muzeju. Viņš muzejam uzdāvināja savu pirmo zelta spalvas pildspalvu, atstājot aprakstu, kā to taupībā nopelnījis vidusskolas gados, lai pietiktu skolas lietām, grāmatām, pārtikai un ceļam, bet muzeja vadītāja saņēma divus fotoaparātus darbam.

Meklētas uzziņas par Rencēnu pusē dzimušā un Matīšos strādājošā sviesta meistara Kārļa Baloža dzīvi, palīdzot Madonas muzeja pētniekam Indulim Zvirgzdiņam. Turpinās meklējumi par Kupļu ciltskoku, palīdzot absolventei Sniedzei Ābelei (Kuplei). Uzsākta sadarbība ar absolventi Dzintru Malaševiču (Podiņu) par vietējo mūzikas pasauli. 1977.gada skolas absolventi kuplā skaitā kopā sanākšanā pieteica viesošanos skolas muzeja apskatē. Bijušie absolventi tikšanos novērtēja kā lielu dāvanu, kas viņiem pasniegta pēc tik daudziem gadiem. Sarunās ar vienu no vecākajām rencēnietēm Ilonu Grasi izstaigātas visas Rencēnu ielas un pierakstīta to vēsture. Bija iespēja satikt bijušā Rencēnu Lielā kroga (tagad kultūras nama; 19.novembrī svinēsim tā simtgadi) kādu laiku krodzinieka un īpašnieka Friča Cīruļa dēlu Andri (91 gads) un viņa ģimeni trešajā paaudzē no Austrālijas. Ar Rencēnu kultūras namu sagatavota vīzija par tā simtgades svinībām, izmantojot kopā ar skolēniem veidoto radošo darbu “Uz gaismu vēstures krustcelēs” (Rencēnu lielais krogs – Lauksaimniecības biedrības nams – kultūras nams). Skolas muzejā viesojās Lizdēnu bibliotēkas bibliotekāre Indra Bērziņa par iespējamo sadarbību novadpētniecībā un Valmieras divi izcili fotogrāfi: Aleksejs Koziņecs un Juris Naumovs.

Valmieras VĢ un Rencēnu pamatskolas muzejniecēm gūta profesionālā pieredze pasākumā, kas notika Rīgā Rakstniecības un mūzikas muzeja jaunajā krātuvē. Skolu muzeju biedrības valde izstrādājusi labās prakses nolikumu skolas vēstures izzināšanā jaunajam mācību gadam “Skolas vizuālā tēla pārmaiņas” un aicina ikvienu izglītības iestādi tajā iesaistīties.

Inese Birzkope, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja speciāliste