Muzeju nakts Rencēnu pamatskolā

 Pieskāriens arheoloģijai

 

Muzeju profesionālajos svētkos Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejs aicināja interesentus pasākumā ar devīzi “Vakardiena ir vēsture – rītdiena noslēpums”. Tikāmies ar skolas absolventu, rencēnieti Gintu Liepiņu. Viņa aizrautīgā interese par vēsturi, īpaši arheoloģiju, kopš 1987.gada visu laiku urdījusi iesaistīties izrakumos dažādās Latvijas vietās. Sākts ar praksi Piedrujā pēc domobilizēšanās no padomju armijas. Viņam pirmās iemaņas un turpmāko sadarbību arheoloģijā sniedza akmens laikmeta pētniece – arheoloģe Ilze Loze. Vēlāk tā turpinājās izrakumos Valmieras pils teritorijā ar arheoloģi Tatjanu Bergu. Šobrīd G. Liepiņš sadarbojas ar vēstures zinātņu doktoru Rūdolfu Brūzi.

Pat Ginta dzīvesvietā Rencēnu pagastā pie Balcerupītes, apstrādājot zemi, izdevies atrast pierādījumus neolīta laikmetam – krama urbi un krama nazi, arī kādu greznumlietu – saktu. Par tiem varējām pārliecināties, tos apskatot. Atradumiem liecinājums tiek izskaidrots ar Riņņu kalna senajiem iedzīvotājiem, kuri te varētu būt atnākuši uz Burtnieka ezera pusi un tālāk pārvietojušies pie Balcerupītes. Kultūras slānis gan šeit nav uziets.

Ginta stāstījumā iepazinām trīs arheoloģijas izrakumu veidus. Uzzinājām, ka izrakumi tiek veikti vietās, kur ieplānota  saimnieciskā darbība. Šogad Rīgā Vīlandes ielā Gints kopā ar citiem arheologiem atraduši Ziemeļu kara (1710. gads) laika cilvēku apbedījumus, kas nodoti antropologu izpētei. Par lielākajiem izrakumiem un atklājumiem Gints nosauc Ciemupi pie Daugavas, apstiprinot, ka tai ne velti piedēvēts Likteņupes statuss caur plūdumu un vēsturi, kas simboliski raksturo Latviju un latviešus. Cilvēki Daugavas krastos mitinājušies jau no mezolīta laikmeta pirms 10 – 12 tūkstošiem gadu. Par pēdējo liktenīgo notikumu pie Daugavas liecina I Pasaules kara ierakumi. Atrasti ļoti daudz lielgabalu šāviņu šķembu, svina lodīšu (šrapneļi) un šauteņu patronu čaulīšu. Pretējā upes krasta izrakuma laukumā toreiz atradās vācu ierakumi…? Daugavas krastā atradās arī dzeloņdrāšu rituļi ar tajos ieķērušajiem spiningu vizuļiem. Ar sajūsmu Gints rādīja vienkārša, necila atraduma priekšmetu fotogrāfijās , kas pēc noskalošanas izrādījies 11.gadsimta lībiešu kaula rokturis kādai ierīcei.

Ginta specifika izrakumu laikā ir senie ieroči un munīcija. Iepazīstam atrastās Krievu armijas Berdana sistēmas patronas I Pasaules kara laikā. Arheologs pastāsta, kā tās atšķirt no citām. Pašlaik G. Liepiņš skaitās arheoloģisko izrakumu uzraugs.

Ar savu neparasto prezentāciju Gints aizrāva interesentus. Viņam tika uzdoti ļoti daudz jautājumu, un uz visiem saņēmām izsmeļošas atbildes. Tas liecina, ka arheoloģija ir ieinteresējusi ne tikai pašu pētnieku, bet arī rencēniešus. Norunājām tikšanos par izrakumiem un atradumiem rudenī ar Rencēnu pamatskolas skolēniem.

Otrajā daļā klātesošie iepazina skolas novadpētniecības muzeja aktivitātes šajā mācību gadā. Tās liecināja par piecu skolēnu pētniecisko darbu veikumu konkursā “Vēsture ap mums”, par novadpētniecības pulciņa nodarbībām, par skolēnu iesaistīšanos radošajos literārajos konkursos. Kovida dēļ mazāk bijis tikšanās ar absolventiem, taču viesi bijuši gan no Vācijas, gan Holandes. Muzejā top divas dienasgrāmatas ar fotogrāfijām un pierakstiem, lai skolas vēsture saglabātos. Par tām runāja muzeja vadītāja Inese Birzkope. Esošajam materiālam par skolas karoga vēsturi sagatavots papildinājums. Vairāki interesenti saņēmuši materiālus par konkrētiem cilvēkiem, kuri agrāk bijuši saistīti ar Rencēniem.

Svētki muzejniekiem atnāk un aiziet, bet paliek prieks, ka ne tikai lielajos muzejos ierodas interesenti, bet arī mazajos ir ko uzzināt un redzēt.

Inese Birzkope, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja vadītāja