Latviju brīv sirdī nest

 

                                         “Latviju brīv sirdī nest”

Tie ir vārdi no kāda Egona Pičnera dzejoļa, kas īpaši izgaismojas, kad pieminam pirms 105.gadiem 18. novembrī dzimušo valsti un 1919.gada 11.novembri, kad Latvijas armija ar sabiedroto atbalstu atbrīvoja Pārdaugavu Rīgā no Bermonta karaspēka daļām.

Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja vadītāja ar skolēniem katru gadu šajā laikā dodas aizdegt svecītes un nolikt ziedus  rencēnieša Jāņa Bērziņa atdusas vietā Rūjienas Bērtuļa kapos. Viņš bija viens no Latvijas Tautas padomes locekļiem no Latviešu zemnieku savienības, kurš piedalījās mūsu valsts proklamēšanā 1918.gada 18.novembrī un kā kareivis cīnījās Kalpaka bataljonā Cēsu rotā                                                                                  1918. gadā, bet no 1919.gada novembra Studentu rotā, kas tika pārdēvēta par Tanku divizionu, pret Bermonta karaspēku.

Skolas novadpētniecības muzejā glabājas apkopotie materiāli un fotogrāfijas no viņa dzīves. Tie stāsta, ka viņš bija tas tālredzīgais un rosīgais, kas pirms vairāk kā simts gadiem Rencēnos ieteica Lielo krogu pārveidot par Lauksaimniecības biedrības namu. Par to toreiz rakstījuši vairāki preses izdevumi Latvijā 1923.gadā, akcentējot Lauksaimniecības biedrības nama priekšsēdētāja Jāņa Bērziņa nopelnus būves pārveidē. 3.un 4.novembris toreiz Rencēnos bijis liels notikums, kad divas dienas notikušas ēkas svinības. Pasākumā piedalījies toreizējais Ministru prezidents un ārlietu ministrs Z. A. Meierovics.

Šogad 19. novembris aicina bijušos un tagadējos rencēniešus, un viesus atskatīties uz pagātni, veltot laiku vēstures krustcelēs saglabātajam Rencēnu Lielajam krogam – Lauksaimniecības biedrības namam – Kultūras namam simtgades jubilejā.

Skolas muzejā iekārtota materiālu izstāde par Latvijas Brīvības cīņām. Tajā vidusskolas laika absolventes, vēsturnieces Intas Pētersones veidotā enciklopēdija “Latvijas Brīvības cīņas 1918 – 1920 ”(atbildīgā redaktore un līdzautore). Saraksts par vienpadsmit Rencēnu puišu un vīru iesaistīšanos Brīvības cīņās, kuri saņēmuši Lāčplēša Kara ordeņus, apliecina I.Pētersones grāmata “Zeme un ļaudis”, kur ziņas atrastas arhīvu materiālos.

Skolu muzeju biedrības valde, sagaidot valsts dzimšanas dienu, aicināja Latvijas izglītības iestādes iesaistīties virtuālajā foto izstādē “Kripatiņa manas Latvijas” un iesūtīt vienu vai divas fotogrāfijas ar dabas vai kultūrvēstures objektiem,  kas atspoguļo lokālo patriotismu. Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejs nosūtīja foto: piemiņas vieta absolventam, dzejniekam Vilim Cedriņam un potenciāli dižākais Ziemeļvidzemes Ābeļu akmens.

Pie Rencēnu pamatskolas kā patriotisma jūtu apliecinājums izgaismojas Zalkša zīme, kas simbolizē gudrību un atsauc atmiņā aizgājušos Veļu valstībā, kuri izcīnīja mums brīvību, bet skolas iekštelpu noformējums saista ar dažādām latviskajām zīmēm un valsts simbolizējošiem elementiem.

Inese Birzkope, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja speciāliste