Godinot progresīvo skolotāju darbību 20. gadsimta sākumā

Zinaida Soboļeva un Ilze Herberga
Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils”
Rīgas Interešu izglītības un metodiskā centra
Izglītības metodiķes

Godinot progresīvo skolotāju darbību 20. gadsimta I pusē
Martas iela Rīgā atrodas starp divām dzīvīgām ielām – Krišjāņa Barona un Tērbatas ielu ar īpašu skolotāju darbības vēsturi. Tā ir maza, klusa iela pilsētas centrā, tipiska 19. gadsimta priekšpilsētas muižnieku atpūtas māja. Mājas mūžs ir bijis raibs, to apsaimniekojuši dažādi īpašnieki. Līdz 1906. gadam namam nebija sabiedriskās nozīmības.
Pedagogs Ģederts Odiņš nav rīdzinieks, mācījies un strādājis vairākās vietās Latvijā un Krievijā. Sākuma pedagoģisko izglītību ieguva Ventspilī un Kuldīgā, mācības turpinājis – Sanktpēterburgas skolotāju institūtā, ko beidza ar labu novērtējumu un saņēma tiesības zināšanas papildināt Leipcigā (rokdarbi) un Vīnē (fizika, ķīmija).
1906. gadā ieradās Rīgā un uzsāka darba gaitas kā inspektors Ata Ķeniņa privātajā tirdzniecības skolā. 1907. gadā ar domu biedriem izveidoja Skolotāju Savienību. Tās pakļautībā atver Nikolaja II tirdzniecības skolu latviešiem, pats kļūstot par skolas pārzini. Tā darbojās kā elementārskola, tirdzniecības un komercskola ar saskaņotām programmām. Tur strādāja izcili Latvijas pedagogi, kā Jānis Greste – skolu muzeju biedrības izveidotājs, dzejnieks, publicists Kārlis Dēķens, Pēris Kūla – Skolotāju Savienības veidotājs un daudzi citi izcili pedagogi.
Ģederts Odiņš ar bagātu pedagoģiskā darba pieredzi skolas darbā un biedrību veidošanā, ar plašām zināšanām par pedagoga darbu Krievijā un Eiropā. Savā skolotāju saimē pulcēja izcilus, radošus, ar labu izglītību un praksi apveltītus pedagogus meistarus ar kuriem strādāja kopā Rīgā, Pēterburgā un vēlāk arī Jelgavā. Šo sadarbību uzturēja visu savu dzīvi – dalījās pieredzē un rezultātus publicēja mēnešrakstā “Izglītība”, žurnālā “Nākotne” un citos izdevumos. Turpināja sadarbību ar kolēģiem ārzemēs.
Martas ielā 5 skolotāji sāka darbu mācību programmu satura atvieglošanai, veidoja mācību uzskates līdzekļus ar praktisku pielietojumu. Skolotāji strādāja radoši, bez atlīdzības, no pamatdarba brīvajā laikā. Dzīvoja pieticīgi, darbā iesaistīja ģimenes un domu biedrus. Viss darbs balstījās uz pašu domas un pašu naudas.
J. Greste rakstīja: “Martas ielā maz runāja, daudz darīja… Latviešu skolu vesturē būs posms – Martas ielas laiki.”
Martas ielas nams 20. gadsimta sākumā uz dažiem gadiem kļuva par Latvijas Skolotāju saieta vietu. Skolotāji strādāja latviešu skolas nākotnei. Viņus neviens nevadīja. Tā bija pašu doma, iniciatīva un saturs. Viņi strādāja:
– pie latviešu mācību programmu satura izveides;
– veidoja mācību līdzekļus ar praktisku pielietojumu, tos iespieda Jessena tipogrāfijā E. Birznieka – Upīša ielā;
– krāja izglītību apliecinošus dokumentus un vāca materiālus, veidoja krājumu, ko tai laikā Eiropā sauca par muzeju;
– Jēkaba Delles vadībā izveidoja ceļojošo muzeju ar filiālēm Latvijā;
– Skolotājiem organizēja mācības uzskates līdzekļu gatavošanā un pielietošanā, organizēja mācību līdzekļu apmaiņu.
Ģ. Odiņš studēja papildus Pēterburgas augstāko komerczinību institūtā. Sadarbojas ar latviešiem Krievijā, strādāja Reevokuācijas komisijā Maskavā. 1921. gadā atgriezās Latvijā un vadīja Izglītības ministrijas vidusskolu un arodskolu nodaļu. Atjaunoja sagrauto arodskolu darbu. 1922. gadā uzsāk darbu Jelgavas 2. vidusskolā un paralēli vadīja Centrālo pedagoģijas institūtu. Darbā iesaistīja sava laika vadošos pedagogus. Jelgavā sākas Odiņa pedagoģiskā darba meistarības laiks. Pēc 1934. gada maija apvērsuma tiek atbrīvots, pensionējas un strādā sievas lauku saimniecībā, negadījumā iet bojā. Apbedīts Rubas kapsētā.
Par Martas ielas nama nozīmību pedagoģijas vesturē interesēties sāka Skolu muzeju biedrība tās atjaunošanas laikā 1996. – 1998. gadā, iniciators dr. hyst. Alfrēds Staris. Īpaša uzmanība tika pievērsta Jānim Grestem un Ģedertam Odiņam Skolu muzeju biedrības 100-gades pasākumos, kas risinājās 200 skolās Latvijā, ko atbalstīja visas izglītības pārvaldes un Pašvaldību Savienība. Noslēguma pasākumā Latvijas Kara muzejā tika pieņemta rezolūcija atklāt Ģedertam Odiņam un Jānim Grestem piemiņas plāksnes Martas ielā 5. Šai darbā Skolu muzeju biedrību atbalstīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Domes deputāti pieņēma lēmumu atbalstīt Jāņa Grestes piemiņas plāksnes izveidi un atklāšanu – 2013. gadā, bet Ģederta Odiņa – 2016. gadā. Jānim Grestem piemiņas plāksne ir piestiprināta un atklāta, bet Ģedertam Odiņam izveidoto plāksni paredzēts atklāt šī gada 29. septembrī plkst. 15.00. Ar lielu rūpību un atbildību tās veidojis tēlnieks Jānis Strupulis. Darbu veicis izcili.
Abas plāksnes greznos Martas ielas progresīvo skolotāju māju – tā viņus toreiz sauca.
Tā kā Rīgas Skolu identitātes muzejnieki ir Skolu muzeju biedrības biedri, tad pasākumu Martas ielā veidos kopīgi – Skolu muzeju biedrība un Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Rīgas Interešu izglītības metodiskais centrs.
Šodien nams Martas ielā 5 ir renovēts, to veikusi SIA “Interbaltija”. Vēsturiski tas ir pirmais renovētais koka nams, kura dēļ Martas iela iekļauta “Koka Rīga” tūrisma maršrutā.
Martas ielā ir pirmā restaurētā koka ēka Rīgā. Tā atrodas UNESCO mantojuma sarakstā iekļautajā Rīgas vēsturiskajā centrā un ir arī ierakstīta vērtīgo, vēsturisko, saglabājamo koka ēku sarakstā Rīgā.
Latvijas skolu muzejnieki būtu priecīgi šai ēkā arī šodien turpināt Ģ. Odiņa un J. Grestes iesākto darbu. Taču muzejniekiem nebija tādu iespēju, ko varēja paveikt augstas kultūras valstiski domājoši uzņēmēji, kuri arī mūsdienās spēj novērtēt Ģ. Odiņa un J. Grestes dzīves un darbības nopelnus, izdodot grāmatu “Interbaltija ANNO 1992” labi noformētā, ilustrētā izdevumā, ko iespieda apgādā “Jumava”. Latvijas muzejniekiem ir laba sadarbība ar mājas saimniekiem.