Absolventa – Rencēnu “maestro” muzikālais ceļš

 

Skaņdarbi un dziesmas kā garīgās enerģijas avoti absolventa Jāņa Timermaņa dzīvē devušas iespēju no tām attīstīt savas muzikālās prasmes. Dzirksts aizdegās bērnībā, mācoties Rencēnu astoņgadīgās skolas sākumklasēs. Izšķirošais brīdis bija Rencēnu prāģeru viesošanās ģimenes svinībās. Vīri savus instrumentus atstāja “Indrānos” uz trim dienām līdz mēģinājumam kultūras namā. Kāds prieks un interese! Jānis ņēma akordeonu un pēc atmiņas sāka spēlēt dažādas melodijas. Izdevās! Mamma, vērojot dēla aizraušanos, pieteica viņu Valmieras mūzikas skolā. Sākumā problēma radās ar tās apmeklēšanu, jo mācību priekšmetu skolotāji nevēlējās, ka puisis kavē kādu no pēdējām stundām. Vienīgā aizstāve par labu Jānim iestājusies skolotāja Vilma Bembere. Atrisinājums radies tad, kad Valmieras mūzikas pedagogi apņēmušies nodarboties ar Jāņa izglītošanu vakara stundās. Tēvs dzīvojis pilsētā, un dēlam bijusi vieta pārnakšņošanai. No rīta ar pirmo autobusu Jānis atgriezās skolā Rencēnos. Jaunais censonis apguva klavieru un akordeona spēli, dziedāja korī. Izglītības turpinājums notika Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolā (tagad VVĢ).

Kad Rūjienas vidusskolā  atvēra mūzikas novirziena klases, Jānis kā pedagogs tika iesaistīts akordeona grupas apmācībā. Tie bija divi gadi. Turpmāk jaunietis izvēlējās pamatīgāk iekļauties mūzikas pasaulē un meklēja iespēju pilnveidoties, taču tuvumā nebija piemērotu skolu. Aizbrauca uz Daugavpili, nokārtoja divus pirmos eksāmenus, līdz viņu aizsniedza ziņa, ka arī Rīgā var apgūt mūzikas zināšanas Kultūras darbinieku tehnikumā. Sēdās lidmašīnā un no Daugavpils ieradās Rīgā. Kad devās pieteikties iestājeksāmeniem, izrādījās, ka tie jau beigušies, taču eksāmenu komisija izņēmuma kārtā uzklausīja Jāni, un vienā dienā viņš nokārtoja visu noteikto. Veiksme, prasme, varbūt attieksme un griba? Mūzikas izglītībā nāca klāt  orķestra diriģenta kvalifikācija.

Līdztekus tiešajam darbam, 1978.gadā Valmierā Jānis nodibināja grupu “Valmieras 9.ceļa daļas estrādes ansambli”. Aizrautīgas koncertdarbības pamatā ansamblis trīs reizes skatēs republikā ieguva pirmās vietas.

2008.gadā Jāni par koncertmeistaru un vadītāju uzaicina Rencēnu pagasta Lizdēnu dziesmu draugu kopa “Dedzieda”, bet no 2011.gada koncertmeistaram jauns piedāvājums no Rencēnu pagasta folkloras kopas “Rota”. Dziedāts un spēlēts ļoti daudzās vietās Latvijā ar abiem minētajiem sadarbības kolektīviem. Latviskā dzīvesziņa caur dziesmu tekstiem un melodijām nesta arī vairāku ārzemju valstu klausītājiem viņu zemēs. Vietējo priekam un valstiskas nozīmes pasākumos vienmēr skanējušas J. Timermaņa vadīto kolektīvu izpildītās dziesmas. Jānis ar savējiem dziedātājiem uzstājies Rencēnu pamatskolas Starptautiskajās muzeju dienās, 1991.gada barikāžu atcerēs, arī absolventu salidojumā.

Bet Dziesmotā kulminācija – paša sacerētās melodijas ar dzejnieku: Kārļa Kalnieša, Antoņinas Lubejas un Sandras Grīnbergas vārdiem. Radies arī kāds paša sacerēts teksts, ne tikai melodijas. Līdz šim viņš dāsni dalījies ar daudzu Latvijas ansambļu kolektīviem, tiem dāvinot savas dziesmas. Paskrējis piepildīts laiks ar tiešo darbu un mūziku, bet pārdomu laiks rosinājis izpausties vēl tālāk. Visu radīto Jānis krājis un glabājis, līdz domās uzvirmojusi ideja izveidot apkopojumu ar nosaukumu “Savai zemei un ļaudīm”. To novērtēsim kā sava novadnieka atstāto garīgo mantojumu un aicināsim, lai ceļš mūzikas pasaulē viņam turpinās ar jaunām dziesmām, jo mūzika vajadzīga rakstura bagātināšanai un dvēseles pilnvērtībai.

Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja vadītāja veidoja J. Timermaņa grāmatas priekšvārdu un atklāšanas pasākumā stāstīja par viņa ceļu no skolas laika līdz šodienai.

Inese Birzkope, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja vadītāja