Vēsture
Līdz 20. gadsimtam skolēna mācību līdzekļi mainījās no vaska tāfelītes, grifeles, pirmās grāmatas, tintes pudelītes ar spalvaskātu, zīmuļa, klases tāfeles ar krītu, klases bez uzskates gar sienām līdz šodienas jaunajām skolas tehnoloģijām.
No pirmās izglītības Baltijā Rīgas Domskolas mācības balstījās uz iegaumēšanu.
300 gadus katolicismā – latīņu valoda
200 gadus pēcreformācijas laikā – vācu valoda vairāk
kā 200 gadu Cariskajā Krievijā – krievu valodā.
Zināšanas latviešu valodā savā zemē skolēns iegūst tikai no pagājušā gadsimta – 1919. gada.
Šodien jaunatnei ir grūti iedomāties, ka tikai vienu gadsimtu atpakaļ latvietis izveidoja savu valsti, skolās ieviesa latviešu valodu, visādas biedrības noteica sabiedrisko dzīvi – sāka veidoties pilsoniska sabiedrība, nacionālā inteliģence ar pamatīgu izglītību (Brēmene, Pēterburga, Tērbata, Berlīne, Maskava).
Eiropā mācību vielas apguves atvieglošanai 19.gs. sākumā, Krievijā 19. gs. beigās, Latvijā 20.gs. sākumā progresīvie skolotāji veidoja uzskates līdzekļu krājumu, ko sauca par muzeju.
Krājums ir jebkurā laikā muzeja svarīgākā sastāvdaļa, arī šodien. Darbu uzsāka Rīgā, Martas ielā 5, Ģederta Odiņa vadītajā Nikolaja II tirdzniecības skolas dažās telpās.
Ar 1906. gadu Rīgā ieradās Jānis Greste un kļuva par galveno muzeju idejas attīstītāju.
Viņi diskutēja par skolu, metodēm, darba saturu, skolēna un skolotāja sadarbību.
Pieaugušo Izglītības centrs Merķeļa iela 11 kļuva par biedrošanās vietu dažādiem pasākumiem.
75 skolotāji no Ciblas, Krāslavas, Rēzeknes, Jelgavas, Madonas, Jēkabpils, Ogres, Dobeles, Saldus, Liepājas un Rīgas 1., 2., 3., 5., 7., 21., 25., 33., 45., 50., 72. un 77. vidusskolām ierosināja un Dr.paed. A.Stara atbalstā atjaunoja LSMA 1998.gada 21.decembrī. Lēmumu pieņēma dalībnieki vienbalsīgi. 2006.gadā pārreģistrēja par biedrību.
Par pirmo valdes priekšsēdētaju ievēlēja Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas muzeja vadītāju Ainu Elitu Zumenti.
Valdē strādāja 11 pārstāvji no Latvijas reģioniem.
Telpas nodrošināja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas direktors Artūrs Damlics Raiņa bulvārī 8.
No 1999. gada rudens biedrība strādāja Grēcinieku ielā 3. Telpas nodrošināja Dzintars Našenieks un izdeva grāmatu «Pedagoģiskā doma Latvijā no 1940.gada līdz mūsu dienām». SMB atbalstīja IZM un sadarbību nodrošināja Maija Upmane.
Ar 2002. gadu valde strādāja Rīgas 3. arodskolas telpās Dzirnavu ielā 117, kur direktora Voldemāra Leitāna lūgumā izveidotajā centrā PPTC organizēja kursus arodskolotājiem un pasākumus muzejniekiem.
Ar 2008.gadu arodskolai samazinājās telpas un valde vienojās ar Rīgas Skolēnu pils direktoru Juri Bogdānovu izmantot pasākumiem Rīgas Skolu muzeja telpas.